Nanomotors ir molekulāra vai nano mēroga ierīce, kas ir spējīga pārveidot enerģiju mehāniskajā darbā. Tas tipiski var ģenerēt spēkus, izmērāmus pikoņūtonos.[1][2][3][4]
Kaut arī nanodaļiņas tika izmantotas mākslā jau daudzus gadsimtus (piemēram, slavenais Likurga kauss), nanotehnoloģiju zinātniskā izpēte tika iesākta tikai nesen. 1959. gadā Amerikas Fizikas sabiedrības konferencē Ričards Fainmens novadīja savu slaveno lekciju “Lejā vēl ir daudz vietas” (angļu: "There's Plenty of Room at the Bottom") Kalifornijas Tehnoloģiju institūtā (angļu: California Institute of Technology, zināms arī kā Caltech). Viņš piedāvāja zinātniskas derības, ka nevienam cilvēkam neizdosies uztaisīt motoru, kura izmēri ir mazāki par 400 µm.[6] Tādu derību jēga, līdzīgi citām zinātniskām derībām, bija iedvesmot zinātniekus visā pasaulē atklāt jaunas tehnoloģijas, jo jebkurš, kas spētu izveidot tādu motoru, būtu apbalvots ar 1000 ASV dolāru balvu.[6] Derību mērķis gan netika sasniegts, jo 1960. gadā Viljams Maklīlans (William McLellan) spēja izveidot nanomotoru bez jaunu tehnoloģiju palīdzības. Neskatoties uz to, Fainmena runa iedvesmoja jaunu zinātnieku paaudzi un radīja interesi nanotehnoloģiju pētījumos.
© MMXXIII Rich X Search. We shall prevail. All rights reserved. Rich X Search